Ir tāds Kārlis Streips, kurš cenšas par sevi atgādināt dažādos veidos, tostarp rakstot emocionālus blogus. Tie parasti ir tādi reflektējoši, notikumiem pakaļ skrienoši, žultaini un nenovīdīgi — nu apmēram tādi, par kuriem labākus pat varētu sagaidīt no vidusmēra tantes Bauskā. Lūk, viens piemērs (gramatiskās kļūdas saglabātas kā oriģinālā):
Lasīt visu rakstu...