2006. gadā, pašā «trekno gadu» augstākajā punktā, reklāmas nozares gadskārtējā konference atstāja skumju iespaidu. Tolaik reklāmnieki runāja par savām nepatikšanām, kuras jau tolaik bija visai nospiedošā pārākumā pār nozarē jūtamajiem pozitīvajiem aspektiem. Klienti, kļuvuši gudri, mainīja aģentūras kā uzvalkus — gadu palietoja, pēc tam meklēja citu: ne tāpēc, ka vecie neder vai būtu nolietoti, bet vienkārši vajag jaunu. Vai iknedēļas darbu uzsāka kāda jauna aģentūra, kas bija veidojusies, diviem bijušajiem darbiniekiem nopērkot vienu vecu makintošu un nosaucoties par «pilna servisa reklāmas un dizaina aģentūru», lai pēc tam dempingojot nosistu cenas arī visiem pārējiem. Dabiski, dempingošana un zemie ieņēmumi nozīmēja zemas algas darbiniekiem, nespēju ieguldīt viņu izglītošanā un biznesa attīstībā kā tādā, kas noveda pie zemām algām, kas atkal noveda pie tā, ka divi bijušie darbinieki nopērk vienu vecu makintošu un nosaucas par «pilna servisa reklāmas un dizaina aģentūru», lai pēc tam… utt.
Lasīt visu rakstu...