Tuvojoties gadalaikam, kad PR aģentūras jau sāk pie sevis laicīgi pārlūkot, kuru no savām realizētajām kampaņām varbūt izvirzīt PR Challenge balvām, ir laiks pavērtēt, kurš — tā pavisam neformāli — būtu drīzāk pelnījis Šnobeļa prēmiju? Katrs no mums zina vismaz pārīti, kas būtu pelnījuši pa mici vienas otras apšaubāmas darbības dēļ, bet man ir kas tāds, ko es uzskatu par visu laiku neveiksmīgāko lobija instrumentu Latvijas vēsturē: šis instruments ir izmaksājis vismaz 15 milj. Ls, bet ir panācis tieši pretējo, nekā tā finansētāji ir gribējuši!

Runa ir par laikrakstu Dienas bizness, kurš arvien ir uzņēmies lobija funkcijas savas auditorijas — Db paši apgalvo, ka auditorija ir uzņēmēji — priekšā. Parakstu vākšana dažādu jautājumu sakarā, valdības kaunināšana savās lappusēs un savējo (biznesmeņu) cildināšana, konferenču un brokastu pasākumu rīkošana, sacīkšu rīkošana par straujāk augošo, lielāko, vairāk pelnījušo, pārdošanas tīģeru u.c. titulu iegūšanu uzņēmēju starpā, studentu pielikumu drukāšana, rokasgrāmatu un citas literatūras izdošana, blogu uzturēšana portālā utt. Pilns lobijam raksturīgo pasākumu komplekts. Un uzņēmēji arvien bija gatavi gan abonentmaksu, gan reklāmas izcenojumu pieaugumam. Pēdējā laikā Db ieņēmumi sasniedza aptuveni trīs miljonus latu gadā, kas nozīmē, ka kopš dibināšanas šis laikraksts ir ieņēmis kopumā ap 15 miljoniem latu. Un viss kaķim zem astes!

Spilgtākais piemērs ir Db pirms aptuveni diviem gadiem rīkotā akcija ar parakstu vākšanu nodokļu samazināšanai. Gan pārdesmit sējumus savāca ar parakstiem, gan tačku piekrāva ar šiem sējumiem, gan uz MK demonstratīvi stūma (kur šos nelaida klāt — «parakstus labprāt pieņemsim, bet ar celtniecības tehniku gan pie premjera nelaižam.»). Un kāds ir šo apjomīgo, labi izreklamēto un pareizi atspoguļoto pasākumu rezultāts? Valdība galu galā nodokļus paceļ!!!

Nemaz jau nerunājot par dažādiem viedokļa ietekmēšanas jautājumiem. «Valdībai jāsaprot, ka…» — «Politiķiem jāapzinās…» — «Saeimai jā-…» — ar šādiem vārdiem vismaz vienreiz nedēļā sākas Db redakcijas viedoklis op-ed lapās. Pasakiet: cik reizes tas ir nostrādājis? :)

Īpašs stāsts ir ar Db pārvēršanos banku palīglīdzeklī uzņēmēju un strādājošo naudas izmānīšanai. Spilgtākais piemērs — ieguldījumu fondi un pensiju fondi. Pirms gada, kad uz risku orientētie pensiju fondi jau bija sākuši pazaudēt to, ko iepriekš iespekulējuši, Db savā sadaļā INVESTORS katru dienu vismaz pāris trīs banku darbonīši atklātā tekstā mānīja cilvēkus iekšā savos private equity fondos. Kad nu visi šie fondi — tāpat kā dinamiskie pensiju plāni — iebrauca mīnusā uz padsmit līdz piecdesmit procentiem, un bija skaidrs, ka gada laikā Swedbanka vien pamanījusies notrallināt 25 līdz 29 miljonus no mūsu (jā, arī no tavas, manu lasītāj!) pensiju naudas, kas mainījās Db nostājā pret šiem «fondu obligāciju heroldiem»? Uzminējāt. Nekas nemainījās.

Neieslīgstot dažādās sīkās detaļās un piemēros, kas attiecas uz konkrētu ekonomikas nozaru atspoguļojumu, jāsaka: Db kā laikrakstam arī acis bija aizmiglojis pagājušo gadu treknums. Tagad, sagaidāmajos septiņos plānajos gados, arī Db nāksies daudz ko pārdomāt pie sevis, lai biznesa sektors joprojām atzītu Db par savējo.

Kāpēc Ventspils Naftas koncerns deviņdesmito gadu beigās bija gatavs ieinvestēt tuvu pieciem miljoniem latu (tolaik neiedomājami liela summa), lai privatizētu Preses Namu un uzpirktu veselu rindu mediju — NRA, Rīgas Balss, Vakara Ziņas u.c.? Tolaik lielajam, globālā mērogā strādājošajam latviešu biznesam bija tik nāvīgi noriebusies Dienas paštaisnā, nacionālajam kapitālam atklāti un neslēpti naidīgā propaganda, ka lielais bizness bija gatavs izlikt miljonus, lai radītu pienācīgu alternatīvu. Radīja. Un vēl ar peļņu pirms pāris mēnešiem pārdeva citam nacionālajam lielbiznesam — Latvijas Kuģniecībai. Tāpēc Dienas biznesam var izrādīties, ka tas nonāk kuriozā situācijā — uzņēmēji sapratīs, ka viņiem varbūt vajag citu biznesa atbalsta informatīvo platformu. Jo šī jau sen ir iebraukusi strupceļā un kursē uz priekšu un atpakaļ starp vienām un tām pašām labi pazīstamajām stacijām, neredzot, ka biznesam šobrīd nevajag informatīvo platformu, bet gan lielu, zaļu, niknu lokomotīvi. Platformas atradīsies pašas.