Sakarā ar manu iepriekšējo blogu (par laikrakstu Dienas bizness kā visneveiksmīgāko uzņēmēju šķiras lobiju Latvijas vēsturē) viens no lasītāju komentāriem liek aizdomāties tālāk. Lūk, citējam komentāru vienā citā portālā pie šī paša raksta:

:) hallo! nevajaga jaukt zupu ar ģeometriju:) Db akcija bija vienkāršs mārketinga/PR gājiens ar domu popularizēt Db, nevis lobēt. ja šo uztver kā lobiju, tad jaulielveikalu atlaižu kampaņas ir labdarība:)) šī parakstu vākšana ir bijis sakarīgs gājiens Db korporatīvās komunikācijas lauciņā. Atveram acis plašāl!:)
Autors: heh Pievienots: 6.2.2009

Šeit nu tiešām ir, ko padomāt. Ja šo komentu ierakstījis kāds no Db darbiniekiem vai partneriem un tas tik tiešām atbilst patiesībai, tad iznāk, ka uzņēmēji visus šos gadus ir barojuši parazītu. Parakstoties zem ierosinājuma samazināt nodokļus, kā arī iesniedzot citus priekšlikumus valsts pirmajām personām, uzņēmēji ticēja, ka rīkojas kopēja mērķa vārdā, kā arī cerēja, ka valsts pārstāvju uzmanībai nepaslīdēs garām šāda kopēja izpausme. Bet ja nu tiešām izrādās, ka visa akcija nebija domāta kopējam un valsts labumam, bet gan tikai kā Db pašreklāmas akcija, kam nebija vis jāpanāk nodokļu sistēmas izmaiņas un citi konstruktīvi uzlabojumi valstī, bet gan jāpanāk… avīzes abonementu pagarināšana uz nākamo gadu?!?!? Ja nu tas tā tiešām ir?! Ja nu visi šie pārdesmit tūkstoši latviešu uzņēmēju patiesībā ir nevis parakstījušies zem aicinājuma mainīt valsti uz labo pusi, bet zem viena zviedru komerckantora pašreklāmas?

Ja pie manis kā pētnieciskā žurnālista griežas Latvijas vai ārvalstu fiziskas un juridiskas personas ar sasāpējušiem jautājumiem, viņiem ir precīzi zināms, ko viņi ar vēršanos pie medijiem grib panākt. Tad mums jāskatās, vai tas sakrīt ar sabiedrības interesēm kopumā (kaut gan līdz šim vienmēr pie manis griezušies cietušie). Dažreiz pie manis personīgi griežas cilvēki, kam vajag izrakt kaut kādu vienu konkrētu papīreli no Kirasao ofšora vai vecus izmeklēšanas dokumentus no Šveices, un viņi zina, ka Latvijā ir pavisam trīs personas, kam ir pieredze un sakari šādos jautājumos. Ja pie manis griežas itāļu kolēģi un aicina izpētīt toksisko atkritumu kontrabandas ceļus cauri Austrumeiropai, viņi zina, ka es sasniegšu rezultātu. Tāpat, ja kāds vēršas pie Dienas biznesa, viņš acīmredzot uzticas šim medijam un gaida rezultātus. Tomēr, ja Dienas biznesa akciju vienīgais mērķis ir nevis kaut ko mainīt savas auditorijas interesēs, bet gan taisīt sev pašreklāmu, patiesībā pat nemaz nedomājot sasniegt akcijām uzstādītos mērķus, tad nav jābrīnās, ka laikraksta auditorija nepieaug.

Raugi, Igaunijā Aripaev abonentu skaits ir pāri 17 000, kaut gan valstī tikai pusotrs miljons iedzīvotāju. Vēl vairāk, ir arī krievu versija, kas papildus dod vēl ap 5000 abonentus, kaut gan krievu īpatsvars valstī mazāks nekā pie mums! Tikmēr Db nomainījies gan direktors, gan pa diviem lāgiem jau arī galvenais redaktors, bet abonentu skaits kā nespēj, tā nespēj pārkāpt 10 tūkstošu robežu. Kāpēc tā? Vai pie vainas būtu štruntīgs mārketings, nepareizs produktu pozicionējums, vājš brends? Nelāga reputācija? Protams, ka ar šiem elementiem Db viss ir kārtībā. Tad kāpēc laikraksta auditorija un ietekme nepieaug?

Šādās reizēs, kad it kā nekas neizdodas, jāatceras viena pamatpatiesība: tirgus pateiks atbildi priekšā. Ja nu augstākcitētā komenta autoram tik tiešām ir taisnība un Db lobijveidīgo pasākumu vienīgā un augstākā virsvērtība ir — pašreklāma, tad varētu būt, ka uzņēmēji to zemapziņā sajūt. Un neredz vajadzību uzticēties un atdot savu naudu šādam projektiņam, tieši tāpat, kā vēlētāji ar līkumu iet apkārt dažādu politikāņu rīkotiem pasākumiem, jo zina — ne jau kaut kā mainīšanai nepieciešamas sapulces, kongresi un konferences, bet gan parastai, banālai balsu zvejai. Īsts pilsonis un patriots šādām lietām spļauj virsū.

Vai tikai kaut kas līdzīgs nenotiek ar Dienas biznesu? Domāju, ka šī gada laikā mēs to uzzināsim. Jebkurā gadījumā — žēl. 

Attēlā: Db galvenā redaktore Dace Andersone