Bet ko lai dara, ja tagad jau arī viena valsts institūcija ir tā pārbijusies no sava sakāmā, ka nespēj to pateikt atklātā tekstā pat ne žurnālistiem, kur nu vēl tautai?

Šeit es runāju par Finansu ministrijas izveidoto klipu sēriju, kas parādās ik pa laikam internetā brīžos, kad FM nākas saskarties ar vajadzību skaidrot tautai acīmredzami neizdevušos darbus. Tādās reizēs FM ņem palīgā naivus, muļķīgus un ne pārāk profesionāli uztaisītus animācijas klipiņus, kurus internetā izvietojot it kā vīrelis, kas saucoties — ne vairāk un ne mazāk — Jānis Komikss… Klipiņos parādās neslēpta monetārisma un tirgus fundamentālisma propaganda, kura pēc sava truluma atgādina padomju laiku aģitpropu. Atšķirība varbūt tāda, ka padomju propaganda tomēr bija mākslinieciski nostrādāta.

Mediju darbinieki reizēm saņem kritiku par to, ka nespēj sarežģītas ekonomiskās norises izskaidrot plašai publikai saprotami. Bet ko lai mēs darām, ja FM ir tā pārbijusies no savas publiskojamās vēsts, ka pat nespēj izlikt priekšā kādu vienu runaspersonu, tās vietā tiražējot anonīmus klipus? Jo skaidrs, ka sabiedrībai nav pilnīgi neviens ekonomisks, teorētisks vai emocionāls iemesls ticēt, ka starptautiskās finansu oligarhijas uzspiestā dienaskārtība neturpina gremdēt valsti, iespiežot to arvien dziļāk parādu slogā. Tad nu FM ir izgudrojusi pati savu «meteorīta» tipa marazmu.

Tuntuļu Jurītim skaidrs: valsts institūcijas nevar un nedrīkst izdot neparakstītus dokumentus vai normatīvos aktus, kurus neviens nav pieņēmis. Nezin kāpēc FM iedomājas, ka publiskā komunikācija var būt anonīma, ko? Ka nodokļu maksātāju naudu var tērēt, taisot kaut kādas anonīmas smadzeņu skalošanas kampaņas. Centis Ūbele un Neo — tas jau ir noiets etaps. Dāmas un kungi, iepazīstieties: FM jaunais viedokļa līderis un runasvīrs — Jānis Komikss!