Jūs teiksiet: kāds sakars tālāk lasāmajam stāstam par Satversmes tiesu, valdību, pensionāriem un Valūtas fondu ar — PR, mārketingu, reklāmu un medijiem? Bet šis būs stāsts par to, kā ST apveda ap stūri SVF, turklāt izdarīja to tik viltīgi, ka pat mēs to pamanījām tikai tagad! :)

Par SVF kaitīgo ietekmi uz debitorēm — valstīm sarakstīta ne viena vien grāmata un disertācija. Lielākoties visas reformas, kuras SVF uzspiež, ved valstis pie nacionālās ekonomikas iznīcināšanas un arvien drūmākas atkarības no aizdevējiem, kamēr vietējā ražošana stagnē, bezdarbs aug, ierēdniecība korumpējas arvien trakāk… Viena no tādām prasībām bija SVF prasība Latvijas valdībai aizņemties līdz pat 400 miljoniem Latvijas iekšējā tirgū. Kādas būtu sekas šīs prasības izpildes gadījumā?

Jau tagad valdība aizņemas latus (pārdod valsts parādzīmes) par 15% gadā. Ja tev, piemēram, ir miljons, tev nekas nav jādara — nopērc valsts parādzīmes ar 12 mēnešu termiņu, un uzvāri 150 000 gadā, vispār nedarot NEKO. Nav brīnums, ka pie šādas situācijas kreditēšanas tirgus nepastāv vispār — nu kā tu aizdosi naudu nīkulīgam ražotājam vai īpašumu attīstītājam uz 6% vai kaut 10% gadā un visu laiku baidīsies, ka tikai viņš neizput, ja tajā pašā laikā tu vari pelnīt 15% gadā, aizdodot naudu FM un neko nedarot!

Viegli iedomāties, kas notiktu, ja valdība nolemtu izpildīt SVF kriminālo prasību un aizņemtos no vietējiem naudasmaisiem vēl 400 miljonus. Gada procentu likmes latiem uzskrietu līdz 50% vai vēl augstāk. Rezultātā reālajai, ražojošajai ekonomikai pazustu pat teorētiskas cerības aizņemties jebkādus vitāli svarīgus līdzekļus.

Vienlaikus dienaskārtībā pastāvēja it kā pilnīgi nesaistīta lieta — konstitucionālā sūdzība par ieturētajām un apcirptajām pensijām. Skaidra lieta, ka ST pieņēma vienīgo taisnīgo lēmumu: valdības ierobežojumi pensijām bija antikonstitucionāli un nav spēkā! Bet vienlaikus ST pieņēma ģeniāli tālredzīgu lēmumu: nosakot, ka ieturētās pensijas lēnā garā jāatdod līdz 2015. gadam, ST faktiski pārkvalificēja neatdoto naudu par kaut ko līdzīgu iekšējam aizņēmumam.

ST tiešām ir pelnījusi ordeni par šo Zālamana cienīgo lēmumu: 1)atdot pensionāriem pensijas, vienlaikus 2)paglābt sociālo budžetu no izputēšanas jau šomēnes, un 3)vienlaikus iedodot valdībai argumentu sarunās ar SVF — «Viss OK, mēs tiešām esam aizņēmušies iekšējā tirgū to naudu, kuru jūs mums ieteicāt aizņemties! Prasības izpildītas!»

Šis ST spriedums ir viens no retajiem patiesi ģeniālajiem latviešu bāleliņu gājieniem Otrās republikas vēsturē. Un es neticu, ka ST tas ir izdevies nejauši — arī Kūtrim&Co ir zināms lepnumiņš par paveikto. Savādāk jau nebūtu tik teatrālā veidā pasludinājuši spriedumu — demonstratīvi parakstot spriedumu nolasīšanas brīdī TV kameru priekšā. Gan jau zināja, ko dara, un juta valstisku lepnumu par paveikto! ;)

Bet kāds tam sakars ar PR? Manuprāt, šoreiz ir noticis tas gadījums, kad no preses un tautas ir bijis jāslēpj ļoti labs un izdevies darbiņš. Un izdevās noslēpt tik labi, ka pat mēs ar Ķirsi pamanījām notikušā reālās konsekvences tikai pēc gandrīz mēneša! :)