Pagājušonedēļ speciālistu aprindās sāka cirkulēt it kā pierādījumi par preses nu jau atklāto pārdošanos, neslēpti kļūstot par PR instrumentu. Tā to aplūkoja blogeri. Cita Diena.lv rakstīja par to, ka esot izdevies uziet it kā Mediju Nama prezentāciju, kurā minēts, ka varot pasūtīt un nopirkt rakstus. Laikam blogeris bija spekulējis uz to, ka visi paļausies uz viņa vārdiem un minēto prezentāciju nemaz neskatīsies, tāpēc noticēs uz vārda.

Bet, ja paskatās uz minēto prezentāciju, tad redzams, ka tajā tiek reklamēts Mediju Nams un tā izdevumi — un neveiksmīgā kārtā preses izdevumus raksturojošie un reklāmas daļu raksturojošie parametri sabāzti vienā slaidā. Tas arī laikam kalpojis par pamatu slimīgu pieņēmumu izdarīšanai. Skaidri un gaiši pateikts, ka Neatkarīgās Rīta Avīzes pamatprincips ir kvalitatīvā žurnālistika, kuras mērķis ir uzrunāt izglītoto un aktīvo sabiedrības daļu — un to, ka tas tā viennozīmīgi ir, avīze apliecina tieši krīzes laikā, un auditorija to pamana: NRA abonentu skaits audzis par 30% pret pagājušo gadu! Bet, ja no šāda atklāta paziņojuma par turēšanos pie kvalitātes standartiem iespējams izdarīt secinājumu, ka tagad būs iespējams nopirkt reklāmrakstus avīzē, tad šāds slēdziens, manuprāt, neko nepasaka par Mediju Namu, bet šo to pasaka par pašiem secinājuma izdarītājiem… :)

Otrs blogs — skandalozā autora Nila Saksa blogs Satori: http://www.satori.lv/blogs/12/Nils_Sakss 

Kāds no reklāmas nozares veterāniem, kurš savulaik bieži izteica dziļus un tālejošus slēdzienus par savu nozari, bet vēlāk pēc ilgstošas cīņas ar TNS par TV un radio auditorijas tirgus pētījumu monopola laušanu pakāpās maliņā un kļuva par Turības mācībspēku, man savulaik pastāstīja interesantu situāciju. Viens no senāk Bonnieriem piederošajiem laikrakstiem kādreiz — dziļos deviņdesmitajos — arī bija kritis reklāmrakstu grēkā. Un, kā izrādījās, tas nāca biznesam par sliktu! 

«Reklāmas nodaļa prasīja: ko lai mēs darām? Avīze ir nerentabla! Tad nu pēc fiksās analīzes man atlika uzdot pretjautājumu: kāpēc jūs domājat, ka reklāmdevējs pirks lappusi reklāmu par 1000 latiem, ja slavinošu rakstu viņš spēj dabūt tajā pašā avīzē par 300 latiem? Reklāmraksti pazuda vēstures mēslainē, un izdevums uzrādīja peļņu!» 

Ja nu reklāmrakstu sērga ir atgriezusies, tad acīmredzot ir uzradusies jauna redaktoru un direktoru paaudze, kas to visu nesaprot. Bet ko te Nils Sakss? Iesaku pievērst uzmanību šī, kā viņš saka, «Dienas skolā trenētā žurnālista» bloga ieraksta pašam pirmajam teikumam. Tas skan tā: 

«No rīta biju aizgājis uz kādu kompāniju pieņemt pasūtījuma darbiņu.» 

Tā laikam trenēja «Dienas skolā»? Tā kā man savulaik bijušas šādas tādas attiecības ar SIA Laikraksts Diena, varu atbildēt — tādas lietas nu gan pie viņiem iemācīties nevarēja. Pasūtījuma darbiņi. Ko tu neteiksi.