Ar katru nedēļu arvien spēkā pieņemas Dienas cīņa ar kārtējo pašpasludināto lidojošo astoņkāji — šoreiz naidinieku kategorijā ietrāpījis Šlesers ar savu rīcībspēku komandu. Tagad jau cīņā pret ļaunumu iesaistījušies arī raidījuma «Nekā Sevišķa» (vai kā nu viņu tur…) komanda.

Ikviens no mums, kas Dienu biežāk vai retāk lasa gadu gadiem, labi zina, ka šī avīze — tāpat kā gandrīz visi citi mediji — mēdz rīkot krusta karus pret visvisādiem ienaidniekiem. Deviņdesmitajos gados, kad Diena apkaroja un zākāja dažādus urrāpatriotus, homofobus, komunistu paliekas, Zīgeristus un citas novirzes no demokrātijas normas, parasti Dienas viedoklim varēja tikai piekrist. Tomēr pēdējos desmit gadus kuri ir tie, kas Dienai šķiet apkarojami? Pareizi, kašķis tiek celts pret tiem, kas izrādās paši veiksmīgākie, principiālākie un vislielākos panākumus valsts labā veikušie. Atbilstošākie piemēri, manuprāt, ir Šlesers ar savu komandu un Lembergs ar saviem draugiem, savukārt citi piemēri ir Armands Stendzenieks (pirms tiesa viņu atzina par absolūti nevainīgu, Stendzenieks nosēdēja pāris gadus aiz restēm), Vladimirs Vaškevičs (cilvēks gandrīz aizgāja bojā slepkavības mēģinājumā, bet Diena turpināja viņu noriet), degvielas tirgotājs Oderovs (šis vīriņš it kā iekrita par kukuļu būšanu — visu izrādījās sarīkojis viens kantoris, kur priekšniecībā ir neviens cits kā tās pašas Dienas favorītes Strīķes vīrs), utt. Bet ko Diena stutē? Pareizi, visādus neveiksminiekus un pat atklātus likumpārkāpējus — pie pirmajiem minami tādi spēki kā Jaunais Laiks, Ventspils «opozicionāri», Loskutovs, Kažociņš un citi, pie otrajiem — atsevišķi nelieši prokuratūrā, Maizītis, KNAB…

Lai novietotu Dienu un Šleseru uz vieniem svariem jebšu piemērītu ar vienu mērauklu, nav jāmeklē tālu. Proti, Diena vērtē Šlesera komandu pēc visvisādiem kritērijiem, kurus reizēm pamanās aptuveni mēneša laikā apmest otrādi pa vairākiem lāgiem. Vispirms bļauj, ka Satiksmes ministrijai pakļautajās valsts kapitālsabiedrībās padomēs un valdēs ceļ politiskos ieliktnīšus; pēc tam, kad Šlesers savu šoferi (kā cilvēku, kas trīsdesmit gadus bijis profesionāls šoferis un zina visus Latvijas autoceļus no galvas) ieceļ valsts autoceļu uzturētāju padomē, Diena bļauj! Kad šofera dēls, kurš ir izmācījies, ieguvis augstāko izglītību un pieredzi, aiziet strādāt uz Dzelzceļu, Diena… bļauj atkal. Kad Šlesers pulcē ap sevi visādus cilvēkus, kuri nav viņam īpaši labi pazīstami, bet toties sevi pierādījuši biznesā, kas notiek? Diena to nosauc par «lidojošo astoņkāji». (Protams, ja vien tā nav domāta kā uzslava.)

Ja nu Šlesera «lidojošajam astoņkājim» tiešām vajadzētu pret Dienu uzsākt cīņu, uzdevums nebūtu no vienkāršajiem. Vajadzētu panākt, lai auditorija ne tikai Šleseru mērītu pēc Dienas mērauklas, bet arī Šlesera mērauklu tikpat godīgi piemērotu Dienai. Kas tad iznāktu? Skatāmies.

Pēdējos trīs gadus Šlesers aiz matiem un krāgas ievilcis Latvijā lētos avioreisus — un no tā savureiz esam ieguvuši visi. Pasts pēc pilnīgas krīzes tiek lēnām reanimēts, pie kam pirmais, ko tas paspēja izdarīt — izspiest Dienu no abonētās preses piegādes tirgus. Tiek veidota augšā Pasta Banka, kam situācijā, kad visas citas bankas nezina, kā tikt vaļā no nelikvīdiem aktīviem un kā samazināt pasīvus, kur lai rauj jebkādus jaunus kredītresursus un kā lai atdod sindicētos kredītus, varētu būt ļoti perspektīvi ieejas apstākļi kreditēšanas tirgū. Šlesera stutētā airBaltic pilnībā izkonkurējusi FlyLAL, pie kam piepildījās Šlesera prognoze: FlyLAL izputēs jau šoziem. Dzelzceļš paaugstina pārvadāto kravu apjomus gadu no gada, pieaug peļņa, nomaksātie nodokļi un valsts budžetā ieskaitāmais naudas apjoms. Par Kohēzijas fondu naudu tiek modernizētas pārmijas, mainītas sliedes, koka gulšņu vietā likti betona gulšņi utt. Šlesers viens pats izbuldozerējis — ja pareizi atceros — 57 miljonus eiro no Briseles, kas ir IEDOTI (nevis AIZDOTI!), lai var pilnībā rekonstruēt VISUS pasažieru vilcienus. No pēckara koka beņķiem un salšanas elektrovilcienā — uz kafijas automātiem un televizoriem tālsatiksmes dīzeļvilcienos. Tāda ir Šlesera reālā bilance. Tiešām: ja tas ir astoņkājis, tad lidojošs!

Bet ko tad šajos pašos pēdējos piecos gados iespējusi A/S Diena, ja pavērtē tās biznesa sasniegumus? Atteikusies no konkurences abonētās preses piegādes biznesā: vispirms investēja simtiem tūkstošus Abonēšanas Centra Diena tirgus daļas iekarošanā, pēc tam — vienkārši atteicās un izstājās. Iegāja žurnālu biznesā, tikai oriģinālproduktu vietā tulko un pārspiež Skandināvijā izdotās Ilustrētās Zinātnes, Vēstures un Leģendas. (Atgādinu, ka no šādas darbības Latvijas ārējā parāda bilance pasliktinās, pat ja lasītāju zināšanas vairojas.) Reģionos sapirkās vai saveidoja avīzītes, tagad dažas jau slēgtas. Pašai Dienai abonentu skaits krītas ar katru gadu. Atmesti lielas investīcijas prasījušie portāli v-diena un l-diena, kuru vieta izveidots vēl trešais — diena.lv, kam tomēr nekādi neizdodas pietuvoties tvnet un delfi apmeklētības rādītājiem. 5min samazinājusi iznākšanas biežumu. Atgādinu, ka lielais vairākums no šiem «biznesa rezultātiem» tika sasniegti tieši «vistreknākajos» gados, kad katrs maziņš kantorītis lepojās ar peļņu!

Vārdu sakot, ja Dienai pašai piemērojam «lidojošā astoņkāja» mērauklu, Diena izskatās kā viens ložņājošs bezkājis. Šis bezkājis ir pieradis, ka tas spēj un var žņaugt ikkatru nacionāli konstruktīvi domājošu divkājaino un bojāt jebkurus labi domātus darbus, lai arī ne pilnībā izpostīt. Bet ar «lidojošo astoņkāji» šim te kaitēklim nav nācies sastapties un mērot spēkus. Interesanti, kas notiks, ja «astoņkājis» pieņems lienošā bezkāja piedāvāto cīņu? :)

P.S. Apliecinu, ka Šleseru personīgi nepazīstu, tāpat kā Vaškeviču, Armandu Stendzenieku u.c. Un no pieminētajām juridiskajām un fiziskajām personām vienīgā, ar ko man ir bijušas darījumu attiecības, ir A/S Diena.