Kārtīgs, nāvējošs, krimināls kompromats ilgu laiku ir bijis viens no maizes avotiem ne tikai žurnālistiem, bet arī atsevišķiem PR-istiem, kuru klienti par kompromatiem gatavi atdarīt makus un kontus daudz plašāk nekā par citiem pakalpojumiem. Bet šķiet, ka patlaban situācija mainās — jau tagad nekādi «kompromatu kari» vairs lāgā neizdodas. Kompromats vienkārši nestrādā.

Piemērs: Graudu termināla Vlads Šafranskis, piemēram, dažas nedēļas pirms vēlēšanām viltoja dokumentus, pats sevi ieceļot par sava mātesuzņēmuma likvidatoru, un uz dokumentiem uzspieda viltotu zīmogu. Par to ziņoja TV, rakstīja prese, kur nu vēl portāli. Vai Šafranskim tas kaut ko nodara reitinga ziņā? Viņu tāpat pārvēl domē. Arī Lembergs ir labs piemērs: viss tas kompromata blāķis, kas pār viņu gāzies kopš Ventspils tranzītbiznesa kara sākuma, notecējis šim garām kā kaijai ūdens pār muguru.

Bez tam īstam (tas ir, uz faktiem balstītam, patiesam) kompromatam piemīt viena iezīme: tas ir sarežģītāks nekā vienkāršā paplašinātā teikumā ietērpjams melu gabaliņš. Paņemsim piemēru: pirms desmit gadiem bija tā saucamais «pedofīlijas skandāls», kas galu galā izrādījās vien tukša muldēšana. Nepatiesu apgalvojumu ietilpināt skaļā frāzē ir ļoti vienkārši: «… un šajā [pedofīlijas] sakarā ļoti bieži ir minēti Šķēles, Birkava un Sončika uzvārdi» (©J. Ādamsons). Arī frāzi «smagos noziegumos apsūdzētais» droši var lipināt klāt šobrīd daudziem — kā bieži vien izrādās, no tā apsūdzība stiprāka nepaliek. Pazīstu divus tādus vīrus, kas avīzēs bijuši lamāti par «smagos noziegumos apsūdzētajiem», bet tagad jau ir «smagos noziegumos pilnībā attaisnotie»!

Savukārt, ja tev jāizskaidro reāls, neizdomāts un patiess kompromats, tad tas ir grūtāk, jo izklausās, piemēram, šādi. «30. aprīlī Rīgā 1100 priekšpusdienā bija izsludināta LSF Holdinga akcionāru sapulce. Tā nemaz netika uzsākta, jo dalībnieku starpā sākās strīdi, un protokolā tika ierakstīts, ka sapulce nenotiek. Tomēr jau pēc nepilnas stundas (!) UR filiālē Ventspilī (!!!) tika iesniegts viltots sapulces protokola izraksts, kurā bija sacīts — LSF Holdings tiek likvidēts, bet par likvidatoriem tiek iecelti Vladislavs Šafranskis un Aleksejs Ovods, bez tam uz papīriem uzspiests viltots zīmogs. Valsts nodeva nomaksāta jau 0959, tātad vairāk nekā stundu pirms sapulces izziņotā sākuma. Viltotajos papīros rakstīts, ka sapulci protokolējis kāds Kalugins — atklājās, ka šis vīrs ir pēc izcelsmes baltkrievs, dzīvo Baltkrievijā un ir šīs valsts pilsonis, tāpēc latviski vispār neprot. Šafranskis uz preses jautājumu: «Kur jūs ņēmāt viltotu zīmogu?» atbildēja: «Kabatā!» Ierosināts kriminālprocess par dokumentu un zīmoga viltošanu.»

Lai pavēstītu šādu patiesu stāstu, nepieciešams izvērsties, savukārt mūsdienu auditorija pieradusi pie fragmentētas informācijas, virsrakstiem un daudziem maziem stāstiņiem pāris rindkopu garumā. Tas viss liek uzdot jautājumu, kāda vispār būs kompromatu karu nākotne, un — ja tāda tiešām vēl ir redzama — tad kā kompromats mainīs sevi un kāds tas izskatīsies nākotnē? Kādu izeju atradīs tirgus, to mēs jau drīzumā redzēsim. Bet, ja ir kas piebilstams par minētajiem vai citiem tematiem — vienmēr laipni gaidīti! :)