Kārtējais «bāleliņu bizness»: saņem no valsts bonusu par… preces nepārdošanu!
Publicēts 6. martā, 2010.
Treknie gadi iet un paiet, bet nekur nav pazuduši dažādi «bāleliņu biznesi». Tā kā dažādu kategoriju «bāleliņiem» ar panākumiem reālajā uzņēmējdarbībā tā ir, kā ir, tad nu «bāleliņi» ar Slaktera palīdzību izsituši cauri kārtējo «biznesu». Proti, ja brīvajā tirgū savu preci pārdot nespējam, tad panākam, ka valsts un ES piemaksā bonusus nevis par preces pārdošanu ārējos tirgos, bet gan par… nepārdošanu:

 

Piena pārstrādes uzņēmumi var nodot privātā glabāšanā sviestu un saņemt atlīdzību par uzglabāšanu

LAD direktore stāstīja, ka tie piena pārstrādes uzņēmumi, kuri ražo sviestu ar 82% tauku saturu un pašlaik to nevar realizēt tirgū, to var uzglabāt savu uzņēmumu noliktavās no 60 līdz 210 dienām, saņemot atmaksu par produkcijas uzglabāšanu.

Atbalsts par sviesta privāto uzglabāšanu ir 18,31 eiro (12,87 lati) par uzglabāšanā novietota produkta tonnu par fiksētām glabāšanas izmaksām, 0,34 eiro (0,24 lati) par tonnu dienā par līgumā paredzēto sviesta uzglabāšanu.

"Piena produktu nodošanu privātā glabāšanā arī iepriekš ir bijusi, taču Latvijas uzņēmumi šo iespēju nav izmantojuši. Tas liecina, ka mūsu uzņēmēji visu saražoto produkciju spēj pārdot un nav vajadzības uzglabāt noliktavās," stāstīja Vītola-Helviga.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2002.gadā, lai stabilizētu piena iepirkuma cenas, toreizējais zemkopības ministrs Atis Slakteris (TP) izdeva rīkojumu par subsīdiju piešķiršanu piena pārstrādes uzņēmumiem, paredzot piena produktu ilgstošas uzglabāšanas izdevumu daļēju atlīdzināšanu.

Toreiz Zemkopības ministrijas atvēlētos valsts budžeta līdzekļus izmantoja AS "Rīgas piena kombināts", AS "Rīgas piensaimnieks", AS "Valmieras piens", AS "Limbažu piens", AS "Preiļu siers" un AS "Tukuma piens", kopā saņemot 150 000 latu.

Shēma ir šāda: paši ražojam, paši nepārdodam, paši pēc tam savās noliktavās uzglabājam. Bonuss par uzglabāšanu, par laimi, ir pārāk zems, lai uz sviesta glabāšanu noliktavā varētu ar laiku sakrāt pietiekami daudz, lai atmaksātos sviesta pašizmaksa (glabājot maksimālo termiņu, var salasīt Ls 63.27 par tonnas uzglabāšanu). Bez tam gan jau ka «bāleliņi» ir aizdomājušies: piebāzīs ar sviestu saldētavas, paziņos par uzglabāšanu, pēc tam sviestu realizēs, savukārt pēc 200 dienām atkal sakraus sviestu saldētavās un pieprasīs kompensāciju par glabāšanu.

Nav jāšaubās, ka lauksaimniecība un ražošana ir jāstutē, cik vien iespējams. Bet jāsubsidē reāla ražošana un preces realizācija — citādi piemaksāt par preces NEPĀRDOŠANU piena kombinātiem ir tas pats, kas maksāt subsīdijas bēdīgi slavenajiem «dīvānzemniekiem» par to, ka viņi neko nedara, kamēr viņu lauki aizaug ar čakšņiem.

Vārdu sakot, sviests kaut kāds! :)


Komentāri
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: