Vēlēšanas pagājušas, tagad var šo to uzrakstīt arī par politiku. Kādas partijas kandidāte uz Rīgas domi, mana sena draudzene, apgalvoja: «Partija mums pārliecināta un principiāla!» Kad jautāju, kas tad nav riktīgi, viņa atzina: «Mūsu sabiedrisko attiecību speciālisti tādi pakusli!» (Viņa nosauca divus pieredzējušus uzvārdus, kas PR nozarē ir teju 10 gadus, bet pirms tam žurnālistikā nolauzuši vēl 10.) Tas apliecina — par spīti krīzei un tirgus sarukumam, ģeniāli speciālisti joprojām ir tikpat nedabonami, cik agrāk.

Man domāt, uz nākamajām vēlēšanām vairāk nekā jebkurās iepriekšējās vēlēšanās būs spēkā aksioma: «Tautas mīlestību un uzvaru gūst tas, kuram ir taisnība!» Savukārt kam pieder taisnība? Pareizi — taisnība pieder tam, kuram pieder vairāk mediji. Domāju, ka uz nākamajām vēlēšanām pat ģeniālākie PR spēki, ja tiem nebūs savi kontrolētie vai «draudzīgie» mediji, neko nespēs panākt.

Pat ja vidusmēra žurnālistu var apvest ap stūri ar kaut kādu PR mesidžu vai kaut ko uzvērpt (spin) tā, lai reportieri uzķeras, tad mediju redaktori un valdes locekļi nu jau ir ar vismaz 10, 20 un pat vairāk gadu pieredzi savos darbos. Pret lielāko daļu no PR akcijām mediji — it sevišķi priekšvēlēšanu laikā — ir uzaudzējuši biezu ādu. Domāju, uz nākamajām vēlēšanām mēs redzēsim situāciju, ka pat visviltīgākās akcijas vispieredzējušāko «vērpes dakteru» izpildījumā kaut kādu rezultātu dos tikai tad, kad konkrētajam grupējumam būs savējie mediji, kuros tos publiskot.