Pirmos sakarīgos secinājumus par reklāmas tirgus tendencēm šī gada iesākumā mēs varēsim sniegt varbūt februāra vidū, kad TNS Reklāmu reģistrs tiks papildināts ar svaigākajiem datiem par janvāri, un tad jau varēs manīt, vai un kā reklāmas janvārī būs kritušās salīdzinājumā pret pagājušā gada attiecīgo periodu. Domāju, ka pēc tā mēs spēsim izdarīt arī kaut vai aptuvenus secinājumus par to, kā medijiem būs ar šo sekunžu un kvadrātcentimetru pārvēršanu ieņēmumu plūsmā.

Uz šāda fona, iespējams, reklāmdevēji sāks novērsties no t.s. «centrālajiem medijiem» un sāks pievērst arvien lielāku uzmanību reģionālajiem medijiem. Proti, ja cilvēki, kas dzīvo ārpus Rīgas, spiesti izvēlēties — pasūtīt «Latvijas Avīzi» vai savu rajona avīzīti, viņi pārsvarā izvēlas savu vietējo, jo uzzināt par rajonā notiekošo no citiem avotiem pārsvarā nevar — Rīgas un pasaules ziņas (ar nosacījumu, ka patērētājam tās vispār interesē) var paskatīties internetā vai pa kasti. Pie kam iedzīvotāji ir pieraduši pie savas rajonu preses emocionāli — nu nevarēsi tu ventspilniekam iestāstīt, ka «Ventas Balss» (kas stāsta par vietējiem notikumiem ar izpratni) vietā jāizvēlas «Dienu», kura to pašu ventspilnieku darbavietas, ja piemin, tad tikai negatīvā gaismā!

Otra lieta ir reģionālās radiostacijas. Reklāmdevējiem būtu iemesls apsvērt arvien lielākas reklāmas plūsmas pārmešanu uz mazajām radiostacijām, jo tajos reklāmas izcenojumi ir daudzkārt mazāki, turpretim to auditorijas savos reģionos sasniedz pat 35% (piemēram, «Kurzemes Radio»). Krīzes apstākļos būs tas pats ieguvums par zemākām cenām.

Tā kā nevarētu gluži teikt, ka pilnīgi visā mediju biznesā līdz ar uzņēmumu mārketinga budžetu sarukumu iestājušies grūti laiki. Pie kam «Dienas» koncerns likvidējis vairākas bezmaksas avīzītes, kuras tai piederēja reģionos un kurās tika publicēta vienīgi reklāma, tā kā potenciāli spēcīgākais konkurents no tirgus pats stājas ārā. Manuprāt, tieši reģionālo mediju īpašnieki un darbinieki var diezgan droši raudzīties nākotnē. Tādi, lūk secinājumi. Kādi ir jūsējie? :)