Gada Krutākā Preses Relīze!
Publicēts 7. maijā, 2010.
Staburaga Vīgantes parkā notiks novada svētki "Saulīt, mana krusta māte, pār Daugavu roku deva"

2010.gada 6.maijs.

Informāciju sagatavoja Jaunjelgavas novada dome.

Vieni dzied: "Kam raudi tu, ak, daiļā Staburadze?" Otri saka: "Staburags". Trešie: "Ak, tas taču viens un tas pats." Taču Andrejs Pumpurs "Lāčplēsī" raksta, ka Staburadzei ir grūti ar mūžam klusējošo Staburagu. Tātad — abi. Staburadzei gliemežvāku pils Daugavas dzelmē, Staburagam mūžīgās asaras Daugavas krastā.

Ir teika, kas visu izskaidro.

Staburags reiz nelaimē izsaucies: "Kaut man nebūtu sirds!" Un viņa sirdi paņēmis Daugavas Ūdensvecis. No tā laika viss dzīvē mainījies, un Staburags kļuvis par karali bez sirds. Tauta gribējusi viņam atriebties par ļaunajiem darbiem, bēgot karalis ielēcis laivā, lai glābtos Daugavas otrā krastā, bet arī tur bijuši saniknoti ļaudis. Daugavas vidū Ūdensvecis atdevis karalim sirdi, un tas, saprazdams, cik daudz nelaimju radījis, sācis rūgti raudāt. Vajātāji, pienākot karalim klāt, viņa vietā ieraudzījuši baltu klinti, pār kuru lijis ūdens kā asaras."

Laika gaitā Staburaga klintij tautas atmiņā ir trejāda nozīme: klints avota ūdens bijis ārstniecisks, jo sēļu karavīri pirms došanās kaujās avotā tajā apmazgājuši ieročus, bet pēc kaujām — brūces un ievainojumus, jo tā varējuši sevi dziedināt.

Staburags simbolizē latviešu dziesmoto garu, jo netālu no Staburaga bija Vīgantes parka estrāde, kurā notika Dziesmu svētki. Reizē ar Staburagu Daugavas dzelmē pazuda arī šī estrāde. Nu parka atlikušajā daļā staburadzieši uzcēluši jaunu estrādi. Lai arī Staburags dus dzelmē, tas tomēr ir viens no Latvijas simboliem — tas vēsta par tautas cerībām un ciešanām. — Staburags nav miris, tas dzīvo citā kvalitātē. Mums jādara tā, lai stāsts par Staburagu nebūtu biedējošs, drūms un asarains, bet gan lai tam būtu mūsdienīga, gaiša izpausme, — saka rakstniece Māra Svīre.

29. Maijā Jaunjelgavas novads Staburaga Vīgantes parkā, organizē pirmos novada Tautas Mākslas svētkus "Saulīt, mana krusta māte, pār Daugavu roku deva", kuros piedalīsies 31 kolektīvs no 9 novadiem. Amatnieku tirdziņā būs iespēja noskaidrot pašu atraktīvāko tirgotāju, būs Umurkumurs un dažādas loterijas. Lielkoncertā apvienosies gan bērnu, gan pieaugušo pašdarbības kolektīvi kopīgos priekšnesumos. Visas dienas garumā notiks dažādas sporta aktivitātes, interesantas vēsturiskās pastaigas gida pavadībā, iespēja vizināties ar Vikinga laivu. Būs Danči pa Latviešu modei Daces Priedes vadībā ("Rīgas danči"), Zaļumballe Skaistkalnes pūtēju orķestra melodijās un balle kopā ar grupu "Sikspārnis".

Uz visiem pasākumiem Ieeja Brīva.


Komentāri
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: