Redzot notikumus ap Dienas koncerna un Dienas biznesa pārņemšanu, prātā nāk vien trīs burti: W, T un F. Un tiem galā ir ne tikai jautājuma, bet arī izsaukuma zīme. Nu jau būs nedēļa riņķī, kopš tika izziņota Dienas un Db akcionāru maiņa, bet šodien joprojām esam tikpat gudri kā pagājušo piektdien!

Vakardienas preses konference, kurā piedalījās divi pircēju pārstāvji, mūs atstāja neziņā. Presene bija sagatavota acīmredzamā steigā (prezentācija sastāvēja no trim slaidiem; pirmais bija presenes virsraksts, otrais — sērfotāja attēls zem plīstoša viļņa bez nekādiem paskaidrojumiem, trešais — shēma no četriem kastīšveidīgiem elementiem), pie kam Tralmaks nebija pirms presenes pienācīgi notrenēts, bet zviedra tulks bija acīmredzams iesācējs. Stundas laikā, kas bija interesanti, netika nosaukts neviens cipars un netika minēts neviens no darījuma finansētājiem/investoriem.

Tomēr arī šeit uz ekrāna vienā no trim slaidiem varēja izlasīt atbildi, ko — iespējams — daudzi tā arī nesaprata. Ja runājam Latvijas Komerclikumā paredzētajos terminos, tad tur bija izlasāms sekojošais. Darījuma finansētāji šajā gadījumā aizdod naudu nevis kā kreditori, bet gan uzpēkot uzņēmuma emitētās konvertējamās obligācijas. Pienākot to segšanas datumam, obligacionāri var izvēlēties — saņemt atpakaļ savu naudu vai arī kļūt par akcionāriem atbilstoši viņiem piederošo obligāciju nominālam. Līdz ar to Tralmaks kopā ar diviem zviedriem mierīgi var palikt par Luksemburgā reģistrētās Nedela S.A. pārstāvjiem vai akcionāriem, jo Dienas darbinieki, pat ja kādam no viņiem iznāks iemest aci finansu dokumentos, neredzēs nevienu uzvārdu vai kompāniju, pēc kā varētu identificēt obligacionārus — uz sarunām ieradīsies tikai kāds ārzemju advokāts ar saskaņotiem uzdevumiem un attiecīgu pilnvarojumu. Ja Telegraf gadījumā uzreiz bija skaidrs, kas pārņēmis avīzi, tad Dienas gadījumā var izveidoties situācija, ka gadiem ilgi nav zināms, kas tad īsti ir tie investori vai aizdevēji. Līdzīgi kā Biznes&Baltija — pirms gadiem trim, piemēram, visi tie SIA, kas veido B&B, piederēja diviem Aļaskas (…) ofšoriem, un patiesos lēmuma pieņēmējus varēja noskaidrot tikai, paskatoties uz valdes un padomes locekļu amatiem citos uzņēmumos.

Dienas pārņemšanas jautājumu emocionāli apsprieduši daudzi kolēģi savos rakstos, kā arī neskaitāmi blogeri — gan informēti ļaudis, gan vienkārši satraukti lasītāji. Viedokļi ir (uzsvēršu) nelietderīgi, nerezultatīvi polarizējušies. Manuprāt, no komentēšanas par labu īpašnieku maiņai un tikpat pretējas Dienas aizstāvēšanas vienīgie ieguvēji ir tie paši, kas slēpjas aiz Nedelas un visādām konvertējamajām uzrādītāja obligācijām. Daļa sabiedrības priecājas — beidzot esot cerības, ka Diena sāks mainīties uz labo pusi. Citi, tieši pretēji, uztraucas par to, ka nu Dienu piespiedīšot mainīties uz slikto pusi. Problēma ir tajā, ka šajā ceptiņā, kamēr Dienas lasītāji lamājas ar NRA lasītājiem, slepenie investori berzē rokas, jo, prātojot par iespējamo Dienas satura maiņu, netiek uzdots pats būtiskākais jautājums: a kas jūs tādi, piedošanu, esat? Kur ir garantijas, ka jūs savu naudu esat nopelnījuši godīgā ceļā? Vai tikai Burkāna kantorim un prokuratūrai nav jāķeras pie darba? Apstākļos, kad nav  pat aptuveni zināma darījuma summa, spekulācijas sit augstus viļņus, bet tas jau tieši slepenajiem investoriem ir vajadzīgs — lai mēs pa blogiem un komentiem apkarotu viens otra nostāju un neuzdotu būtisko jautājumu, kas izsakāms dažiem burtiem. WTF?!

Iespējams, ka par šo darījumu vajadzētu uztraukties Delnai, Providus un politikai.lv. Varbūt arī Žurnālistu Savienībai vajadzētu noformulēt kaut kādu nostāju — katram gadījumam? Mani personīgi uztrauc arī izdevniecības Dienas Grāmata liktenis — tā ir izveidojusies par Latvijas kultūrvidē ļoti būtisku izdevniecību, kas izlaiž tikai kvalitatīvu literatūru un ar savu ienākšanu sapurināja ierūsējušo grāmatu biznesu. Arī divas manas grāmatas pirms vairākiem gadiem ir iznākušas šajā izdevniecībā, un ticami, ka iznāks vēl kāda. Ja vien jaunie akcionāri nenolikvidēs šo darbību, jo ātru peļņu tā nenes.

Žurnālisti mēdz popularizēt savu mantru: «Kas? Kur? Kad? Kā? Kāpēc?» Šeit mums ir gadījums, ka jau veselu nedēļu mēs nespējam atrast atbildi uz pašu elementārāko — pašu pirmo jautājumu. Šādos gadījumos noder pārbaudīt itin visu, pat sīkumus. Ļoti interesanta atbilde parādīsies, ja palūkosimies luksemburgiešu reģistrā www.rcsl.lu uz darījuma finansētājiem — Luxembourg Financial Services S.A. Jo šī kompānija, kas it kā finansējot šo — Latvijas mērogiem apjomīgo — darījumu, Luksemburgā NEMAZ NEEKSISTĒ!!!