Ar šādu nosaukumu 29. jūnijā Radissonā notiks Dienas biznesa rīkota konference (sk. www.db.lv/konferences).

Ieraugot reklāmu avīzē, mani izbrīnīja galveno lektoru un runātāju saraksts:

Valdis Dombrovskis — premjers. Tātad valsts institūcija. Neko neražo, tikai pārdala (un griež nost).
Andris Vilks — SEB banka. Nekad neko nav ražojis.
Mārtiņš Bičevskis — Finansu ministrija. Birokrāts. Neradošs amats pēc būtības.
Olita Augustovska — Dominante Parks. Loģistika — tātad pakalpojumu sektors, nevis ražošana.
Vita Liberte — Zelmenis&Liberte. Avokāte, tātad pārstāv profesiju, kuras darbam pievienotā vērtība nav iespējama pat teorētiski.
Artis Kampars — ministrs. Pirms tam bijis nekustamo īpašumu un ledusskapju tirdzniecības firmeles īpašnieks. Tātad andelmanis, kas nekad neko nav ražojis.
Andžs Ūbelis — Finansu ministrija. Atkal neražojošs birokrāts.
Lidija Škoļņija — LTRK/Europrojects. Lobiste un konsultante, ražot neko neprot.
Kārlis Danēvičs — SEB banka. Neražo. Pat ne kredītus ražotājiem nedod!!!
Dace Ūdriņa — Coface. Kredītrisku menedžments — neražojoša un neradoša nozare.

Tieši šāds reklāmā tiek prezentēts «ekspertu» saraksts, kas konferencē referēs par tēmu «Būt vai nebūt ražošanai Latvijā». Tikai… kur tad ir paši ražotāji? Kur ir pārtikas rūpniecība? Kur kocinieki, kur lielie zemnieki — piemēram, Modris Fokerots? Kur ir Užavas Alus un Kurzemes Granulas (jebšu Uldis Pumpurs)? Kur ir tehnoloģiju uzņēmumi — kaut vai tā pati Hanzas Elektronika, SAF Tehnika? Grindeks, Olainfarm? Maiznieki, Dzirnavnieki un Tukuma Piens?! Apkures katlu ražotājs Komforts?! Kuģubūvētāji, Liepājas Metalurgs, Cemex…?

Šāda Dienas biznesa runātāju izvēle konferencei par ražošanas tēmu ir vairāk nekā dīvaina. OK, es saprotu, ka pasākums būtībā tiek veidots ne jau tāpēc, lai to padarītu par ražotājuzņēmumu PR platformu savu uzskatu noformulēšanai un paušanai, bet gan Db Konferenču nodaļas darba plānu pildīšanai, bet vai nu tomēr šo pasākumu vajadzētu pārvērst par banku, finansistu, lobistu un birokrātu tribīni? Ak jā, es jau dzirdu jūs sakām: «Nu ko tas Liepiņš te atkal cepjās savā blogā par kaut kādiem pasākumiem! Tā ir bijis un tā arī paliks, krā!»

No šāda pasākuma tik tiešām labums būtu vien tad, ja tas notiktu šādi: atnāk uz konferenci trīsdesmit dažādu ražotājuzņēmumu īpašnieki vai vadītāji, apsēdina visus iepriekšminētos birokrātus un finansu liekēžus rindiņā un tad visu dienu viņiem lasa lekcijas. Un ļauj uzdot jautājumus. Tad no šāda pasākuma, iespējams, varētu arī rasties kāda praktiska jēga.