Kopš Jaunā gada vairākos gadījumos parādījusies ideja veidot jaunu «mediju padomi». Ideja virmojusi dažādās variācijās: vienā gadījumā aiz tās slēpās mēģinājumi pārņemt savā kontrolē sabiedriskos medijus (Latvijas Radio un LTV), bet cits variants paredz, ka mediju padomei būtu jāveic kontrolējošas funkcijas pār jebkuru mediju.

Piemēram, cilvēks griežas pie mediju padomes ar sūdzībām par kādu žurnālistu, un tad nu padome izvērtēs žurnālista darbību. Šāds variants ir noprotams no mārketinga un mediju portālā alberts.lv pārpublicētā Latvijas Vēstneša raksta, kurā lasāmas sekojošas «idejas»:

Ārzemju pētnieki, kas aplūkojuši mediju sistēmu citviet pasaulē, ir secinājuši, ka mediji mēdz […] vienpusīgi pārstāv[ēt] kādas sabiedrības grupas intereses un idejas. Lai no tā izvairītos, Latvijas pētnieku grupa iesaka izveidot jaunu, no mediju īpašniekiem un redaktoriem neatkarīgu nevalstisku organizāciju, kas pievērstos žurnālistu ētikas jautājumam, jo Latvijas Žurnālistu savienība mediju ētikas jautājumiem nepievēršas.

Tātad plāns acīmredzot ir šāds: izveidot padomi, kurā nozares speciālisti un tie cilvēki, kuri paši strādā presē, radio un TV, pārstāvēti nemaz nebūs, un šāda padome ņemsies izvērtēt, ko un kā mediji raksta! Nav grūti uztvert, ka rezultātā šī struktūra veiks vāji maskētas cenzūras funkcijas.

Pieļauju — lasot šos vārdus, daudziem ierunāsies latviskā apziņa, un izskanēs apmēram šāds viedoklis: «Kas vēl nebūs! Skribenti raksta, kas tikai ienāk prātā, apvaino cilvēkus savos rakstos, pilda politiskos pasūtījumus, kalpo politekonomiskajiem grupējumiem, un nabaga cilvēki neko viņiem nevar padarīt! Vajag mums mediju padomi, lai mums būtu kur pasūdzēties, ka Latvijas Avīze nemīl krievus, Vesti Sevodņa nemīl latvju urrāpatriotus, NRA nemīl sorosītus, bet biznesa prese mīl tikai uzņēmējus! Un neviens nemīl valdību un Valūtas fondu!»

Patiesībā likumdošana jau šobrīd pieļauj pārāk daudzas iespējas, kā apkarot žurnālistus. Ikviens var izdomāt jebkura lieluma summu un iesūdzēt žurnālistu tiesā. Prāva pēc tam velkas pat 10 gadus — kā bija Selecka un Šķēles gadījumā. Vēl jo vairāk, pat tāda persona, kas vispār nav pieminēta medijos, var panākt privātā kriminālprocesa ierosināšanu pret materiāla autoru, un tiesai nav atļauts nepieņemt šādu privātsūdzību! Žurnālists ir pilnībā neaizsargāts, jo viņš uzreiz tiek padarīts par aizdomās turamo un tiesājamo. Pie kam goda un cieņas lietās žurnālistam ir pienākums pierādīt, ka viņš ir rakstījis patiesību, bet tam, kurš uzbrūk žurnālistam, nav nekādi pienākumi.

Kāds ir «sausais atlikums» šai likumdošanai, liecina statistika. NEVIENS žurnālists NEKAD nav ticis notiesāts pēc Krimināllikuma 156., 157. un 158. panta (neslavas celšanas panti). Un vienīgie gadījumi, kad civiltiesiskā kārtā žurnālisti tika spiesti maksāt kompensācijas, bija Strujēviča tiesāšanās ar Dienu un tas pats gadījums ar Selecki un Šķēli — un abas reizes ECT pēc tam nosprieda par labu žurnālistiem un lika atcelt nelabvēlīgos spriedumus Latvijas tiesās.

Redzams, ka bezkaislīgā tiesu prakse ir apkopojusi: žurnālisti Latvijā patiesībā strādā labi, profesionāli un godprātīgi! Pat tiesām nav bijis, ko pārmest žurnālistiem, tāpēc dažādu blēžu, korumpantu un, piemēram, Ventspils šakāļu vaimanas par to, ka prese cītīgi uzmanot viņu darbības, diezin vai būs īstā mēraukla, pēc kuras vadīties.

Rezumējot: signāli, kuri patlaban jūtami saistībā ar mediju padomes iespējamo veidošanu, liecina, ka netiek plānota struktūra, kuras mērķis būs palīdzēt atbalstīt žurnālistus un medijus. Tieši pretēji — tiek veidota cenzūrveidīga, necaurspīdīga, nedemokrātiska organizācija, kura pie tam nesastāvēs no žurnālistikas profesionāļiem. Toties tās mērķis būs uzkundzēties un «izvērtēt» publikācijas un sižetus, lai spriestu par žurnālistu morālo stāju un ētiskajiem principiem. Turklāt paralēli pastāvēs arī Civillikuma un Krimināllikuma panti, kā arī novecojušais un nepilnīgais likums «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem».

Vienvārdsakot, signāli nav tie labākie — pēc tiem var secināt, ka plānotā mediju padome var kļūt par demokrātiju un vārda brīvību apdraudošu, necaurspīdīgu un antikonstitucionālu veidojumu. Ja padomes veidošanas plāni netiks apturēti, tad žurnālistiem jau laikus būs preventīvi jācīnās, lai šāda veida struktūra netiktu izveidota.